Atskatoties uz bibliotēkas 70 gadiem
Ceturtdiena, 07 aprīlis 2016 15:25

Bibliotēkas sākumā bija telpas grāmatu glabāšanai un lasīšanai. Tādas krātuves pazīstamas jau senatnē. Kultūras fonda bibliotēkas, sākot ar 1922. gadu ierīkotas par tautas bibliotēku tīklu un pieejamas par brīvu visplašākajām aprindām. Latvijā pirmās bibliotēkas sāka atvērt 19.gs. 30 tajos gados. Pirmie ierosinātāji bija mācītāji, kuri no sava krājuma deva grāmatas draudzes locekļiem. Savi nopelni bija arī Krišjānim Valdemāram, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijai un Latviešu draugu biedrībai Jelgavā.

Ir apkopoti, bet vēl arvien papildinās, materiāli par bibliotēkas pirmsākumiem Kalvenē. Apriņķu grāmatās bibliotēka minēta jau agrāk, tāpēc akreditācijas komisija par bibliotēkas dibināšanas gadu uzskata 1939.gadu.

Ir apkopoti materiāli par Kalvenes pamatskolas bibliotēku un skolotājām bibliotekārēm. No 2000. gada par bibliotekāri skolā strādā skolotāja Vita Roģe, kura veic lielu darbu pagasta novadpētniecības jomā, skolā iekārtota Vēstures istaba.

Vairāku gadu garumā, vācot un pētot izrakstus, apkopojot atmiņas un aculiecinieku stāstus, pagasta bibliotēka izveidota 1946.gada sākumā. Tajā laikā par Kalvenes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju strādāja Gaulis Augusts un tika nolemts izpildkomitejas ēkā, atvēlēt pavisam nelielu telpu arī grāmatām, kuras bija vairāk privātpersonu dāvinātas. Par bibliotekāru iecelts toreizējais komjaunatnes sekretārs Ādolfs Kopštāls, kuram bijusi liela interese par grāmatām. Kopā ar savu tēvu sataisīti plaukti, izlīmētas tapetes, lai telpa būtu piemērota arī apmeklētājiem. Kaut arī telpas mazas, grāmatu fonds neliels, atsaucība un lasītāju interese bijusi liela. Nedaudz pastrādājis, A.Kopštāls nosūtīts uz Rīgu, bibliotēkas darbinieku kursiem. Pēc kursu beigšanas Kalvenē vairs nav strādājis, bet nosūtīts darbā uz Aizputi. 1946.gadā rudenī bibliotēka pārcelta uz pamatskolu, un tur par bibliotekāru strādājis Raimonds Osis, kurš tika uzskatīts par pirmo bibliotekāru. Gadiem ejot bibliotēka ieņēmusi arvien lielāku lomu pagasta kultūras dzīvē, tāpēc, lai atrastu piemērotākas telpas grāmatām un apmeklētājiem, gan lielajiem, gan mazajiem, bibliotēkas mājvietas vairākas reizes mainītas. Vairākus gadus bibliotēka atradusies arī kultūras namā un privātmājā (”Krasti”). No 1970.gada līdz 1984.gadam bibliotēka atradās Kalvenes izpildkomitejas ēkā (tagad “Kļavas”). Tagadējā pagasta pārvaldes ēkā, bibliotēka atrodas no 1984.gada aprīļa (mainīts tikai stāvs un telpas). Līdz ar bibliotēkas telpu maiņām, vairakkārt mainījušies arī bibliotekāri. Laika posmā no 1946.gada janvāra līdz 1976.gada janvārim, bibliotēkā strādājuši 25 bibliotekāri. Sākot ar 1976.gada janvāri, par bibliotekāri sāka strādāt un darbu turpina I.Ruduka . No 1968. gada līdz 1980. gadam Kalvenes pagastā darbojās arī otra pagasta bibliotēka, bijušajā kolhoza “Kurzeme” 2. iecirknī – „Draudzība”. Otrajā bibliotēkā par bibliotekārēm strādāja Astrīda Jonase un Maija Kristapsone.

Tas ir tikai pavisam neliels ieskats bibliotēkas pastāvēšanas vēsturē. Nepārprotami, ka šodienas bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu saņemšanas un izsniegšanas vieta. Tā ir viena no kultūras un informācijas centriem, kura sadarbojas ar skolu, kultūras namu un pagasta pārvaldi. Bibliotēka - tas ir darbs ar cilvēkiem, starp cilvēkiem un grāmatām, darbs ar jaunajām tehnoloģijām un jauniem izglītotiem lasītājiem.

Bibliotekāre Inta

 
Aizputes novada dome 2018 . Visas tiesības aizsargātas.
Telefons: 63448188, fakss: 63459148
Aizputes Novads