Dr.art.h.c. Imanta Lancmaņa vēstule par Sv.Jāņa baznīcu
Ceturtdiena, 25 janvāris 2018 17:22

Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcas īpašnieks Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze pēdējos trijos gados ir izdarījusi lielu darbu, lai baznīcas ēka iegūtu jaunu jumtu. Šis darbs ir veikts ar speciālistiem un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju Rīgā un Kuldīgā. Šobrīd ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tiek veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kuras rezultātā mēs pirmo reizi uzzināsim cik patiešām sena ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca. Līdz šim brīdim tādi pētījumi nav veikti.

Pagājušā gada septembrī mēs tikāmies ar Rundāles pils muzeja direktoru kurš bija ļoti pretimnākošs un atbalstošs. Pēc šīs tikšanās saņēmām Imanta Lancmaņa vēstuli, ko tās izzinošā satura dēļ vēlamies darīt zināmu novada iedzīvotājiem.

Mācītājs Varis Bitenieks

Atzinums par Sv.Jāņa luterāņu baznīcas Aizputē vēsturisko un māksliniecisko vērtību

Sv.Jāņa luterāņu baznīca Aizputes pilsētā ieņem īpašu vietu Latvijas baznīcu vēsture. Tā ir vienīgā baznīcas ēka Kurzemē, kas saglabājusi daļas no viduslaiku perioda, tajā pat laikā tā pieder nedaudzajām senākajām Latvijas baznīcām lauku teritorijā, no kurām visas pārējās atrodas Vidzemē.

Kaut gan pēc tradīcijas ticis pieņemts, ka baznīca Aizputē uzcelta jau tūlīt pēc 1253. gadā noslēgtās robežu regulēšanas starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu, domājams, ka pirmā baznīca tikusi celta tikai 14.gadsimta pirmajā pusē pēc tam, kad Piltenē rezidējošais Kurzemes bīskaps savu 1290. gadā dibināto domkapitulu pārcēla uz Aizputi. Tur iepretī Livonijas ordeņa pilij otrā Tebras upes krastā tika celta pils ar Doma baznīcu; pils pirmoreiz minēta 1338. gadā. 1378. gadā, kad Aizpute ieguva pilsētas tiesības, dokumentā minētā arī “ Svētā evaņģelista Jāņa draudzes baznīca pie pils”, kas vēlāk sabruka un savu svētā vārdu atdeva bijušajai bīskapa Doma baznīcai, ko pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss pēc 1555. gadā sāktās  bīskapijas sekularizācijas nodeva pilsētas draudzei. Jau 1623. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, 1688.-1689.gadā tika kapitāli atjaunota, bet 1730.-1733. gadā to nācās atkal pakļaut lielais pārbūvei. Pašreizējo izskatu baznīca ieguva 1860. gadā - fasādes tika gotizētas, iekšpusē tika izvākta barokāläa iekārta, un Aizputes galdnieks Ēlerts pēc arhitekta Ceha meta izgatavoja jaunu neogotisku altāri un kanceli. Mākslas vērtību sastāda arī divas altāra gleznas, kuru autori ir J. F. Verners (1864.g.) un Johans Leberehts Eginks (1833).

No viduslaikiem saglabājusies ne tikai daļa no baznīcas mūriem, bet arī Kurzemes bīskapa Heinriha Bazedova kapaplāksne (mir. 1523). Viņš piederēja senai Lībekas patriciešu dzimtai un pirms došanās uz Kurzemi bijis Lībekas domkungs. Plāksne ar bīskapa figūru ornamentālā gotiskā ierāmējumā ir vienīgā saglabājusies Kurzemes bīskapa kapaplāksne. Droši vien, ka vēl viduslaikos bija izgatavots arī zvans, kas tika iznīcināts kara laikā 1583. gadā un ko pārlēja Lībekas zvanu lējējs Matiass Benings. Zvans ir saglabājies un pieder pie pašiem senākajiem Latvijas baznīcu zvaniem.

Samērā vēlu, tikai 1904. gadā baznīcā ienāca īpaši vērtīgs objekts, ērģeles, ko bija izgatavojusi Frankfurtes pie Oderas firma “ Wilhelm Sauer” (opuss nr.906) . Mūsdienās šīs ērģeles pieder pašiem vērtīgākajiem instrumentiem Latvijā. Tomēr arī senāk Sv. Jāņa baznīcā atradušās labas ērģeles, ko 1736.-1737. gadā Kēnigsbergā bija izgatavojis Prūsijas galma ērģeļmeistars Geogs Zīgmunds Kaspari.

Aizputes baznīca savā garajā pastāvēšanas vēsturē bieži pieredzējusi tehniskā stāvokļa problēmas. Baznīcas hronika, kas atspoguļojas daudzos dokumentos Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir pilna ar sūdzībām, lūgumiem pēc naudas, jaunu bojājumu un daudzkārtīgu atjaunošanu uzskaitījumu. Šobrīd baznīcas jumts atkal prasa nopietnu kopšanu. Jumta konstrukcija, īpaši spāru gali, ir daļēji pakļauti puvei, kas var novest pie strauja jumta konstrukcijas stāvokļa pasliktināšanās. Reiz baznīcas vēsturē jau notikusi katastrofa, kad 1720. gadā sapuvusī jumta konstrukcija sagāzās un iebruka baznīcā, visu sašķaidot, izņemot altāri. Tas vairs nekad nedrīkstētu notikt. Baznīcai steidzami ir nepieciešama finansiāla palīdzība, lai novērstu jumta stāvokļa degradāciju.

Imants Lancmanis, dr.art.h.c., Rundāles pils muzeja direktors, Valsts kultūras pieminekļu Aizsardzības inspekcijas Restaurācijas kvalitātes izvērtēšanas ekspertu padomes priekšēdētājs

 
Aizputes novada dome 2018 . Visas tiesības aizsargātas.
Telefons: 63448188, fakss: 63459148
Aizputes Novads