Par satiksmes ierobežojumiem Aizputē

Ir uzsākti Ceriņu ielas pārbūves darbi Aizputē. Ceriņu iela satiksmei ir slēgta. Lūdzu sekot ceļa zīmēm.

Satiksmes organizācijas shēma Nr.4

Projekta “Sibīrijā trimdā sacerētās un dziedātās dziesmas no 1949. – 1956.gadam” realizācija Kazdangā
Ceturtdiena, 16 novembris 2017 16:39

 Foto no Jāņa Ķivelīša personīgā arhīvaValsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) ir atbalstījis Aizputes novada domes Kazdangas muzeja iesniegto projektu “Sibīrijā trimdā sacerētās un dziedātās dziesmas no 1949. – 1956.gadam”. Atbalsts tika sniegts dziesmu audio ieraksta veikšanai. Šī projekta rezultātā SIA "LAUSKA" Alsungā veica audio ierakstu ar Sibīrijā sacerētām un dziedātām dziesmām no 1949.-1956.gadam.

Projekta “Sibīrijā trimdā sacerētās un dziedātās dziesmas no 1949. – 1956.gadam” mērķi ir saglabāt tālākajām paaudzēm unikālu un vienreizēju vēsturisku materiālu – Sibīrijā dziedātās dziesmas, radīt dziļāku izpratni par Latvijas vēsturi, stiprināt paaudžu spēku; iepazīstināt sabiedrību ar Latvijai nozīmīgu nemateriālo mantojumu, ierakstot un izdodot Sibīrijā trimdā sacerētās un dziedātās latviešu dziesmas kompaktdiskā.

Lai mīlētu savu zemi, lai cienītu savu valsti, ir jāzina savas tautas vēsture. Vēsture nav bezpersoniska. To veidojam mēs – cilvēki. To ir veidojuši arī tie mūsu zemes ļaudis, kuriem liktenis lēmis izstaigāt Sibīrijas plašumus un tie ļaudis, kuru atdusas vieta atrodas Sibīrijā. Tie ir cilvēki katrs ar savu vārdu, savām dzimtajām mājām, savu pirmo skolu, pagastu.

Unikālu vēsturisko materiālu – Sibīrijā dziedātās dziesmas ir saglabājis kazdandznieks Jānis Ķivelītis, kurš dziesmas pierakstījis un atvedis uz Dzimteni, cauri dažādām dzīves situācijām tās sargājis un saglabājis.

Lai spētu izturēt grūtos apstākļus izsūtījumā, latvieši palīdzēja viens otram, kopīgi atzīmēja Jāņus, svinēja kāzas. Visās šādās reizēs tika gan dziedātas, gan sacerētas dziesmas. Visās dziesmās, kas sacerētas Sibīrijā trimdā, jūtama dziļa sāpe un ilgas pēc mājām. Dziesmas nav sarakstījuši dzejnieki, bet tās ir nākušas no vienkāršu cilvēku sirds dziļumiem, radušās no dvēseles izjūtām un sāpēm.

Jāni Ķivelīti izsūtīja 1949.gada 27.martā uz Omskas apgabala Uļjanovskas rajonu, Latvijā bija iespējams atgriezties tikai 1956.gada 4.jūlijā.

Katram, kurš izdzīvojis Sibīrijas gadus, ir savs stāsts, sava sāpe un smeldze. Nelieli izvilkumi no Jāņa Ķivelīša atmiņu stāstījuma: “1947.gada pavasarī pabeidzu Kazdangas pamatskolu un tā paša gada vasarā iestājos Kazdangas tehnikuma mehanizācijas klasē, bet jau rudenī tehnikuma direktors iesauca pie sevis iekšā un teica, ka es ir audzis tādā ģimenē, kura nav labvēlīga padomju valdībai un tādi speciālisti padomju valdībai nebūs vēlami, ka pie eksāmeniem nepielaidīs, kā ieteikums bija - iet kaut kur meklēt darbu. Sāku strādāt Aizputē. Man vēl nebija gluži 16 gadi, kad izveda uz Sibīriju. Izsūtīja no Kalvenes un aizveda uz Liepāju. Braucienā apsargāja uz jumtiem uzstellēts ložmetējs, katrs vagons pilns piebāzts…

Līdz Urāla kalniem braucām veselu nedēļu. Nedēļu bez ēšanas, ja kādam bija kaut kas paņemts līdzi, tad padalījās, bet līdz Urāla kalniem ēst neko nedeva, tikai ūdeni spainī, ko padzerties. Pēc tam jau deva ēst kaut kādas zupas…

Omskā bija vēl ziema, sniegs. Mani un vēl vienu zēnu paņēma ātri, bērni – kādu nedēļu nostāvēja nosaluši, tos neviens negribēja, jo nebija nekādi strādātāji. Iedalīja pie krieviem. Apstākļi bija briesmīgi. Bet vietējie cilvēki bija labvēlīgi, deva ēst….

Lai kājas pasargātu no sala, tad darīja šādi: bija kirzas zābaki pāris izmēri lielāki, kājas aptina ar autiem, zeķes nebija, aptina vēl ar brezenta maisu, tad iebāzu ūdenī, tas tūlīt sasala un tā vairākas reizes, tādā veidā varēja saglābt kājas, lai nenosaldētu…

Vasarās bija ļoti karsts. No saules varēja paslēpties, guļot zem vagoniem. Bija tik liels karstums, ka tehnika karsējās un pa dienu gulējām, bet naktīs – strādājām. Vienmēr bijām miega badā...”

Projekta rezultātā ir tapis Sibīrijas dziesmu audio ieraksts, Kazdangas muzejam sadarbojoties ar Suitu ļaudīm – Suitu sievām un Suitu vīriem. Kopā tika ierakstītas 16 dziesmas: “Aizvestie”, “Tur Sibīrijas sniega laukos”, “Pār Baikāla drūmajām stepēm”, “Pār Latvju sāpju zemi, daudz asru strauti līst” u.c., kuras izpildīja Suitu sievas, Suitu vīri, solisti - Liene Lēruma, Aleta Lipsne un Valentīns Zarupskis.

Iegūtais materiāls ir kā iesākums, lai turpinātu jau paveikto un meklētu iespējas izdot kompaktdisku. Tas būs kā cieņas apliecinājums visiem represētajiem cilvēkiem, Dāvana Latvijai 100 dzimšanas dienā, lielisks materiāls, lai sveiktu represētās personas Latvijas 100-gades jubilejā, realizētu tālāk muzeja ieceri par muzejpedagoģiskās nodarbības “Sibīrijā trimdā dziedātās dziesmas no 1949. – 1956.gadam” realizāciju.

Paldies kazdandzniekam Jānim Ķivelītim, kurš uzticēja savu dzīves stāstu un vērtīgo dziesmu kladi, kas bija sākums projekta idejai!

Paldies atsaucīgajiem Suitu ļaudīm – Suitu sievām un Suitu vīriem, solistiem Aletai Lipsnei un Valentīnam Zarupskim par dziedājumu, īpaši vadītājai Ilgai Leimanei par atsaucību, ieinteresētību un idejas atbalstu!

Paldies Lienei Lērumai par uzņēmību un dziedājumu!

Dziesmu audio ieraksts notika Alsungā, un to veica SIA "LAUSKA”. Sibīrijas dziesmu audio ieraksta veikšanai VKKF piešķīra finansējumu 800 EUR apmērā.

Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma

 
Aizputes novada dome 2017 . Visas tiesības aizsargātas.
Telefons: 63448188, fakss: 63459148
Aizputes Novads