Skolotājas dodas pa grāmatas varoņu pēdām

IMG 20190608 WA0013

Aizputes un Durbes novada latviešu valodas skolotājām ir izveidojusies skaista tradīcija - mācību gada nogalē doties pieredzes braucienā uz vietām, kas iedvesmojušas rakstniekus radīt kādu literāro darbu. Iepriekšējos gados ar Māra Čaklā dzejoļu krājumiem rokās tika izstaigāts Saldus un skatīta Smuku muiža, kuras apkārtnē kādreiz risinājās notikumi, kas aprakstīti Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā “Vēja ziedi”.

Šogad ceļš veda tepat uz Liepāju, lai dažādās Karostas vietās “sastaptu” Andras Manfeldes grāmatas “Kurš no mums lidos?”tēlus. Rakstniece par šo darbu 2018. gadā saņēma Latvijas Literarūras gada balvu (LALIGABA). Tas ir stāsts par trīs bērniem – Fēliksu, Dodō un Aleksandru jeb Ķī - , kuri kādu dienu pamana, ka ir pazudusi Karostas skaistākā celtne – Katedrāle. Bērni dodas to meklēt un pa ceļam atrod brīnumstikliņus, kuri dod iespēju jau ierastās vietas skatīt pavisam citā gaismā un satikt neparastas būtnes. Arī latviešu valodas skolotājas devās tādā pašā ekspedīcijā, lai izsekotu grāmatas varoņu gaitām un piedzīvojumiem. Teksta fragmentu lasījumi palīdzēja rosināt iztēli, un tā vien šķita, ka kastaņu alejā sēž un tamborē Tukšrosības Kundzīte, pie ūdenstorņa pavīd Dusmu Dāmas ēna, aiz kādas vecas mājās durvīm paslēpusies Skumju Princese, cietuma gaiteņos dzīvo Spēļu Spoki, bet Jūras virsnieku saieta namā – Karaliene, savukārt Manēžā atkal notiek greznas balles. Laimīgas sakritības dēļ literārās pastaigas dalībniecēm bija iespēja vērot, kā tiek atvērts un aizvērts Oskara Kalpaka tilts, kad acu priekšā it kā atdzīvojās Andras Manfeldes grāmatā aprakstītā aina: “Tilts patiešām bija pārvērties īstā milzu putnā. Metāla spārni ar dzelzs trosēm kustējās tik viegli, it kā tie būtu taisīti no niedrēm vai sērkociņiem.” Grāmatas “Kurš no mums lidos?” beigas ir laimīgas, jo pēc ilgiem meklējumiem bērni Katedrāli atkal atrod vecajā vietā. Ar šī skaistā pareizticīgo dievnama apmeklējumu noslēdzās arī latviešu valodas skolotāju ceļojums pa Karostu.

Literatūra kā mākslas veids aizvien bijusi ciešā mijiedarbībā ar citām radošajām jomām. Vairāki rakstnieki, viņu vidū arī Andra Manfelde, savus literāros darbus papildinājuši ar pašu zīmētām ilustrācijām, bet mākslinieki savas sajūtas mēģinājuši izteikt vārdos. Skaists apliecinājums šai likumsakarībai bija izstādes, ko skolotājas apmeklēja galerijā “Romas dārzs” . Izstādē „Tēlnieka Raimonda Gabaliņa filozofiskas meditācijas” bija apskatāmi gan tēlniecības objekti, kuru izveidei izmatoti dažādi materiāli, kā tērauds, granīts, marmors, stikls, koks, pusdārgakmeņi, gan lasāmas mākslinieka emociju izpausmes dzejā. Savukārt gleznotājas Ingemāras Treijas un keramiķes Kristīnes Lazdānes kopizstāde „Piejūras klimats” skatītājās raisīja dzīvespriecīgas un jautras pirmsjāņu noskaņas. Ko nozīmē būt latvietim ārpus Latvijas? Kā identitāte un piederības izjūta Latvijai veidojas un mainās, ilgstoši dzīvojot ārpus savas senču zemes? – uz šiem nopietnajiem jautājumiem skolotājas atbildes meklēja koncertzālē “Lielais dzintars” iekārtotajā izstādē "Es (arī) esmu latvietis".

Latviešu valodas skolotājas atzina, ka Liepājā pavadītā diena bijusi iespaidiem bagāta un tika gūtas vairākas jaunas idejas darbam nākamajā mācību gadā. Paldies Aizputes novada domei un izpilddirektorei izglītības jomā Elitai Malovkai personīgi par transporta nodrošinājumu.

Lai visiem saulaina un prieka pilna vasara!

Aizputes novada latviešu valodas pedagogu MA vadītāja

Vita Valdmane

Foto –Inese Greiere

 
Aizputes novada dome 2019 . Visas tiesības aizsargātas.
Telefons: 63448188, fakss: 63459148
Aizputes Novads