Aizputes novadpētniecības muzejs

Save

Save

Save

Vārdnīca

jpa logo

Industrial Heritage for Tourism

Starptautiskā sadarbība

 2012.gada 13.martā tika noslēgts sadarbības līgums ar Karlskrūnas pašvaldību Zviedrijā

 

line

 

Aizputes-Švercenbahas sadraudzība pārkāpusi divdesmit gadu slieksnim

 Šī gada 20.novembrī apritēs 20 gadi kopš, atbildot Švercenbahas ciema iedzīvotāju iniciatīvai, arī Aizputes pilsētā kopā sanāca domubiedru grupa ar mērķi dibināt Šveices sadraudzības biedrību. Šodien grūti būtu nosaukt kādu jomu Aizputē, kura kaut reizi divdesmit gadu laikā nebūtu „sildījusies” šīs sadarbības saulītē.

Taču kontakti Aizputes un Šveices Švercenbahas ciema starpā aizsākās vēl nedaudz agrāk, pateicoties Aizputes vācu luterāņu draudzes pēdējā mācītāja dēlam Arnoldam fon Hiršheidtam, kam pēc Aizputes pilsētas apciemojuma 1991. gada septembrī radās doma par sadraudzības kontaktu veidošanu ar Švercenbahas ciemu, kurā pats tolaik dzīvoja. A. fon Hiršheidta ideju atbalstīja arī Švercenbahas ciema mērs Hermanis Boringers, bet Aizputē atsaucīgu sarunu partneri viņš atrada Pētera Frīdenberga personā. Tālākie notikumi risinājās neticami ātri.

Ar Švercenbahas domes 1991. gada 2. decembra sēdes lēmumu Nr.423 tiek dota „zaļā gaisma” sadraudzības kontaktu uzsākšanai ar Aizputes pilsētu. Tas tiek paziņots arī Aizputes pilsētas domei. Lai šīs sadarbības aktivitātes negultos tikai uz ciemata pārvaldes darbinieku pleciem, rodas ideja dibināt sadraudzības biedrību, kas balstītos uz ciema iedzīvotāju privāto iniciatīvu.

Jaunveidojamās biedrības statūti tiek apstiprināti ar Švercenbahas ciema domes sēdes lēmumu Nr. 351 1992. gada 21. septembrī, un jau trīs dienas vēlāk - 24. septembrī tiek nodibināta draudzības biedrība “Pro Aizpute Society”, kura par savas darbības mērķi izvirza veikt pasākumus Aizputes sociālās un saimnieciskās infrastruktūras attīstības sekmēšanai un veicināšanai, kā arī kultūras un privāto kontaktu attīstībai un apmaiņai Aizputes un Švercenbahas starpā. Lai arī „Pro Aizpute Society” ( tulkojumā- „Aizputes draugi”) ir Švercenbahas ciema iedzīvotāju privāta iniciatīva, tā tomēr atrodas tiešā ciema domes aizgādībā , jo biedrības valdē tiek ievēlēts arī domes pārstāvis. Biedrības priekšsēdētājs ir Arnolds fon Hiršheidts, un biedrības valdē no domes deleģētais pārstāvis ir Rolands Meiers.

 Šveices draugu biedrība Aizputē.

 Šo draudzības kontaktu uzturēšanai un attīstīšanai identiska draudzības biedrība tā paša gada 20. novembrī tiek dibināta arī Aizputē. 1992. gada 18. decembrī plkst.16.00 Aizputes domes priekšsēdētāja Pētera Hankas kabinetā notiek „Aizputes –Švercenbahas” biedrības pirmā kopsapulce, kurā par biedrības priekšsēdētāju tiek ievēlēts Aleksejs Zaicevs, bet sekretāres pienākumus uztic Livetai Sprūdei. Bez viņiem biedrības valdē ievēlē arī Pēteri Frīdenbergu, Mirdzu Birznieci un Mārtiņu Plūmi. Jaunizveidotajā biedrībā ir 27 biedri. Biedrība apstiprina statūtus un vienojas par savas darbības mērķiem un uzdevumiem, kā primāros izvirzot atpūtas nometņu organizēšanu, vācu valodas apguvi, kultūras un personīgo kontaktu apmaiņu Švercenbahas un Aizputes starpā, kā arī reālu palīdzību Šveices partneru iniciētu projektu un aktivitāšu realizēšanai Aizputē.( Biedrība nav reģistrēta uzņēmumu reģistrā).

Gadiem ejot, mainījies biedrības locekļu skaits un arī valdes sastāvs. Livetu Sprūdi sekretāres amatā 1996. gadā nomaina Jolanta Berga, bet1997. gadā- Arianna Štrāle . Ar 1998. gada 5. janvāri par biedrības priekšsēdētāju tiek ievēlēta Jolanta Berga.

Līdztekus sadarbībai ar Švercenbahu draudzības biedrībai 1996. gadā izveidojas kontakti ar Rostokas Evanģēliski luterisko Akadēmiju un tās vadītāju Fredu Mālburgu. Šīs sadarbības ietvaros, vairāku gadu garumā līdz pat šai dienai, Aizputē tiek īstenotas sociāla rakstura aktivitātes rostokiešu izveidotā „Kurzemes palīdzības fonda” ietvaros. Šīs sadarbības projektā 5 Aizputes jaunieši Māra Zankovska vadībā devās braucienā ar buru jahtu pa Baltijas jūru no Rostokas uz Liepāju kopā ar Vācijas jauniešiem.

 Kā no vienas biedrības izveidojas divas un turpina darboties Aizputes labā.

 Izmaiņas skar arī Švercenbahas biedrību „Pro Aizpute Society”. Arnoldam fon Hiršheitam pārceļoties uz dzīvi Reinas ielejā Liencas ciemā, biedrības vadību līdz 2002. gadam pārņem Rūta Šerlī, bet 2003. gadā, beidzot pildīt savus pienākumus kā Švercenbahas ciema mērs, par draudzības biedrības vadītāju kļūst Roberto Frēlihs. Īsi pirms tam, intervijā presē, Roberto Frēlihs saka: „Draudzības biedrības vadība būtu vienīgais amats, kuru es pavasarī, pēc savu pilnvaru beigšanās domē, labprāt pieņemtu.” Viņa vietnieka pienākumus biedrībā uzņemas tagadējais Švercenbahas ciema mērs Benno Huppi.

Arnoldam fon Hiršheidtam arī Liencā izdodas ap sevi pulcēt Aizputei draudzīgus cilvēkus, kas līdzdarbojas draudzības biedrībā „Pro Aizpute Society” kopā ar Švercenbahu, taču drīz vien-2008. gadā arī Liencā tiek dibināta pašiem sava „Latvijas draugu biedrība” (Verein der Freunde Lettlands), kas kopīgi ar Švercenbahu un arī patstāvīgi realizē projektus akcijā „Reinas ieleja sniedz roku Latvijai” (Rheintal reicht Lettland die Hand”). Šīs biedrības priekšsēdētāja ir Liencas ciemā dzīvojošā Luīze Bammerte. Lai uzturētu labu sadarbību abu biedrību starpā, šajā biedrībā iestājas arī Roberto Frēlihs.

 Kopīgi realizētie projekti.

 Tā, roku rokā strādājot un viens otram piepalīdzot gan ar padomu, gan finansiāli, šajos 20 sadraudzības gados mūsu sadraudzības partneri Švercenbahā un Reinas ielejā Aizputē realizē vairākus vērienīgus projektus: līdz 2003. gadam Aizputes zonālā slimnīca, biedrība „Aizputes Samarietis”, Rokaižu pansionāts, Aizputes vidusskola un Lažas speciālā internātskola saņem regulārus humānās palīdzības sūtījumus. Par līdzekļiem, kurus ”Aizputes Samarietis” iegūst no šo sūtījumu realizācijas savā veikaliņā, labdarības organizācija uztur zupas virtuvi, kurā ēdina pilsētas maznodrošinātos iedzīvotājus. Neatsveramu materiālu un finansiālu palīdzību saņem Aizputes zonālās slimnīcas Ķirurģijas un Bērnu nodaļas: par sadarbības partneru piešķirto finansējumu tiek renovētas abu šo nodaļu ēku fasādes un labiekārtotas arī to iekštelpas. Dāvinājumos saņemta arī medicīniskā aparatūra un aprīkojums. Pateicoties Švercenbahas finansējumam , kā Fēnikss no pelniem atdzimst Aizputes sabiedriskā pirts, kuras renovācijas un labiekārtošanas darbi no pamatiem līdz jumtam, sadalīti 3etapos, tiek uzsākti 2002. un pabeigti 2007. gadā. Arī veļas mazgātava pirtī tiek iekārtota par privātpersonu ziedojumiem. Ar mūsu Šveices draugu atbalstu pie jauna un jaudīgāka raidītāja 2000. gadā tiek Aizputes televīzija, bet iespēju papildināt savas zināšanas un prasmes dažādās profesijās, praktizējoties Šveices uzņēmumos un iestādēs, izmanto turpat divi ar pus desmiti Aizputes un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Šveices draugi vienmēr īpaši rūpējušies par mūsu pilsētas bērniem: 3 vasaras Aizputes vidusskolas skolēni varēja atpūsties vasaras nometnē Vardavalas ciemā Šveicē, bet kopš 1998. gada šīs nometnes ar Švercenbahas domes finansējumu katru vasaru tiek organizētas Pāvilostā. Mūsu draugi ir bijuši iniciatori zobu profilakses pasākumiem vidusskolā un bērnudārzā, šim mērķim Šveicē apmācot 2 Aizputes medmāsas, sarūpējot zobu birstes un zobu kopšanas želeju, kā arī apmaksājot viņu darbu. Mācību procesa uzlabošanas nolūkā ar Švercenbahas finansiālu atbalstu vidusskola iegādājās jaunas tāfeles un mācību līdzekļus vācu valodas apmācībai, bet Mūzikas skola saņēma mūzikas instrumentus, nošu turētājus un mūzikas ierakstus. Palīdzīgu roku ticības brāļiem un māsām Aizputes luterāņu draudzē vairākkārt sniegusi arī Švercenbahas baznīcas draudze.

Savukārt pie Aizputes pašiem mazākajiem iedzīvotājiem ik gadu pirms Ziemassvētkiem atceļo Reinas ielejā dzīvojošo sirmmāmiņu dāsnie sūtījumi- pašu rokām adītas siltas vilnas zeķītes, jaciņas un cepurītes. Pateicoties Silvio Meiera gādībai, Aizputes ugunsdzēsēji var labiekārtot virtuves telpas saviem darbiniekiem, bet Zvirgzdu ezera krastā dzīvojošā Makovsku ģimene tiek pie tik ļoti nepieciešamajiem kokapstrādes instrumentiem, lai Jānis kopā ar sieviņu Dinu varētu gatavot brīnumjaukas koka rotaļlietas, un pēc nelaimes gadījuma, kas Jāni piekala ratiņkrēslam, viņš savā dzīvē atkal atgūt krāsas un prieku. Jāņa gatavotās rotaļlietas ik gadu aizceļo arī uz Šveici un ir Švercenbahas ciema domes dāvana katram ciema jaundzimušajam bērnam 1. dzimšanas dienā.

Aizputes draugi Reinas ielejā ar Luīzes Bammertes nesavtīgu un aktīvu rīcību palīdzēja īstenot Rokaižu pansionāta vadītājas Edītes Lasmanes sapni par padomju gados nepabeigtās ēkas izbūvi pansionāta iemītnieku vajadzībām. Ēkas būvniecības un labiekārtošanas darbi tika pabeigti 2006. gada 5. jūlijā. Pēdējos gados Reinas iedzīvotāju ziedojumi un labdarības akcijās iegūtie līdzekļi tiek novirzīti Aizputes un tās apkārtnes vientuļo pensionāru, daudzbērnu ģimeņu un invalīdu dzīves apstākļu uzlabošanai, kā arī mazāko klašu skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanai.

 Kas draudzējas, tie priecājas doties viens pie otra ciemos.

 Draudzības kontakti abu partneru starpā tiek uzturēti arī ar draudzības vizītēm. Pēc Švercenbahas ciema domes ielūguma Aizputes domes deputāti Šveicē viesojušies divas reizes- 1999 gadā (no 28.06.-5.07.) un 2007. gadā (no 30.08.-2.09.). 1999. gadā Švercenbahā viesojās arī deju kopa „Kurzemnieks” un pilsētas mākslinieki.

Savukārt Švercenbahas ciema delegācijas Aizputē uzņemtas 1995. gadā (no 9.-11. augustam), 1996. gadā ( no 22.-24.06.), 1998. gadā (6.-9. 08.), kad pilsēta svinēja savas pastāvēšanas 750. gadskārtu un Aizputes domes priekšsēdētājs P. Hanka un Švercenbahas ciema domes priekšsēdētājs Roberto Frēlihs parakstīja oficiālu savstarpējas sadraudzības līgumu, 2005. gadā (no 5.-17.07.), 2008. gadā (no 8.-10. 08.), kā arī 2010. gadā (no 29.09.-3.10.)

Līdz ar Aizputes novada izveidošanos abas partnerpuses vienojās, ka turpmākā sadarbība Aizputes novada un Švercenbahas ciema starpā pastāvēs un attīstīsies pašvaldību līmenī, tādēļ 2010. gada novembrī draudzības biedrība „Pro Aizpute” Švercenbahā savu darbību pārtrauca. Savukārt biedrība „Latvijas draugi” („Freunde Lettlands”) Liencā šobrīdapvieno 50 biedrus un turpina savas aktivitātes Luīzes Bammertes vadībā.  

Uz kopīgās sadarbības 20 gadiem atskatoties, Aizputes novada dome 18. novembra svētku svinīgajā pasākumā aicinājusi piedalīties savus Šveices draugus. Aizputē ieradīsies delegācija 7 cilvēku sastāvā- Roberto Frēlihs, Arnolds fon Hiršheidts ar kundzi Loru, Luīze Bammerte, Jutta Boringere, Tomass Vēbers un Renco Scagliola.

Jolanta Berga, Aizputes novadpētniecības muzeja-TIC vadītāja

Par ieguldījumu mūsu sadraudzības kontaktu kopšanā un attīstībā liels paldies sakāms Arnoldam fon Hiršheidtam un Švercenbahas ciema bijušajiem prezidentiem Hermanim Boringeram un Roberto Frēliham, kā arī pašreizējam prezidentam Benno Huppi, bijušajam Aizputes domes priekšsēdētājam Pēterim Hankam un Pēterim Frīdenbergam. Milzīgs paldies par nesavtīgo darbu visu trīs draudzības biedrību bijušajiem un esošajiem priekšsēdētājiem –Rūtai Šerlī, Roberto Frēliham, Luīzei Bammertei, Aleksejam Zaicevam un Jolantai Bergai, kā arī aktīvākajiem draudzības biedrību biedriem- Juttai Boringerei, Gerhardam un Alisei Bolī, Otto Bammertam, Mirdzai Birzniecei,  Alisei Federerei, Heincam un Luīzei Forsteriem, Lorai fon Hiršheidtai, Rozmarijai Imhofai, Silvio, Edītei un Rolandam Meijeriem, Artim Petrovicam, Ernestam Rehšteineram, Karlam Rutčem, Hildei Šmitei, Albertam Sonderegeram, Hardijam Spillmannam, Heincam un Renātei Štukiem, Lilitai Skultei, Livetai Sprūdei, Ariannai Štrālei, Ausmai Vanagai,  Tomasam un Augustam Vēberiem, Mazaldai Viestai un Mārim Zankovskim, kā arī Zenvaldes, Liencas un Ruti baznīcu draudzēm  un  Reinas ielejā dzīvojošajām čaklajām adītājām.

Informācija no J. Bergas

 

 
Aizputes novada dome 2019 . Visas tiesības aizsargātas.
Telefons: 63448188, fakss: 63459148
Aizputes Novads